2023. gada 18. un 19. novembrī notika Daugavpils Universitātes Mūžizglītības, kultūras un zinātnes komunikācijas biedrības “Intelekta parks” Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Kultūrorientācijas kursi un iekļaušanās pasākumi Ukrainas civiliedzīvotājiem” projekta “STIPRI KOPĀ. СИЛЬНІ РАЗОМ”, ID Nr. 2023.LV/UKR_KO/06 saliedēšanās pasākums. Tajā tika uzaicināti piedalīties Ukrainas civiliedzīvotāji, kas apgūst latviešu valodu, iepazīst Latvijas kultūru un sabiedrību, un kuru mērķis ir integrēties Latvijas sabiedrībā. Divu dienu laikā Ukrainas civiliedzīvotāji un Latvijas pilsoņi – uzņemošās kopienas pārstāvji sadarbojās dažādās neformālās aktivitātēs, devās ekskursijā, iepazīstot veiksmīgus mazās uzņēmējdarbības izveides paraugus Latgalē un gūstot idejas sava mazā biznesa uzsākšanai.
Saliedēšanās pasākuma pirmajā dienā projekta dalībnieki devās uz atpūtas kompleksu “Lejasmalas” Krāslavas novada Aulejas pagastā, kur tika organizēta diskusija “Starpkultūru komunikācija un reģionālā specifika Latvijā un Ukrainā: kopīgā pieredze, atšķirīgie stāsti”, apspriežot pieredzi, kas iegūta, dzīvojot Latvijā, kā arī nospraužot jaunus mērķus Latvijas un Ukrainas sadarbības jautājumos. Diskusiju vadīja pamatnācijas pārstāve Maija Burima un Ukrainas civiliedzīvotājs Iurii Liubovskyi, diskusijā iesaistot visus uzņemošās kopienas pārstāvjus un Ukrainas civiliedzīvotājus. Tās laikā pasākuma dalībnieki guva priekšstatu par starpkultūru komunikācijas svarīgākajiem jautājumiem, piedalījās iekļaujošas sabiedrības un kultūrkompetences izveides treniņā, kā arī uzzināja dažādus stereotipus par cittautiešiem, kas ir sastopami Latvijas sabiedrībā.
Pēc diskusijas Ukrainas civiliedzīvotāji iesaistījās aktivitātes “Stāstu vakars” dažādās interešu grupās, kur klausījās makšķernieku, mednieku, sēņotāju un ogotāju stāstus; daudzveidīgus ceļotāju stāstus; apetīti rosinošus kulināros stāstus no latviešu virtuves un aktuālos influenceru un blogeru stāstus. Koprades meistarklasē “Latviešu rokdarbi” Ukrainas civiliedzīvotāji mācījās izgatavot aromātiskas ziepes, pievienojot tām dažādus ārstnieciskos un dekoratīvos augus, kas ir sastopami Latvijas dabā, pedagogu uzraudzībā mācījās izgatavot aproces ar tajās ieaustām latviešu etnogrāfiskajām zīmēm un gatavot vaska sveces. Kustību meistarklasē “Latviešu spēles, dejas un rotaļas” pieaugušie un bērni apguva latviešu tautas deju soļus, uzzināja aizraujošus faktus par latviešu tautu tērpu un to vēsturi, kā arī iesaistījās dažādās spēlēs un rotaļās, piemēram, “Tautas bumba”, “Viens par maz, divi par daudz”, “Ādamam bij’ septiņ dēli”. Meistarklašu laikā ekskursijas dalībnieki nostiprināja savas latviešu valodas zināšanas, iepazina latviešu nacionālās vērtības un tradīcijas, kā arī lika pamatus sadarbības modeļiem ar pamatnācijas pārstāvjiem. Vakara noslēgumā visiem bija iespēja noskatīties vairākas filmas no latviešu kino klasikas, pēc tam iesaistoties neformālās sarunās par redzētajām filmām.
Otrās dienas rītā ideju bankā “Nevalstiskā sektora iespējas un izaicinājumi” tika sniegta informācija par NVO iespējām Latvijā, NVO darbību regulējošo likumdošanu, uzņēmējdarbības uzsākšanu, mikrouzņēmumiem un individuālo saimniecisko darbību, kā arī finansējuma piesaistes avotiem. Pēc tam ekskursijas dalībnieki devās uz bioloģisko zemnieku saimniecību “Juri”, kur bija iespēja iepazīt tradicionālo siera siešanas procesu, degustēt pienu, kas slaukts no govīm, kuras tiek audzētas saimniecībā, kā arī dažādus ar rokām sietā siera veidus un uzzināt veidus, kā var izveidot savu bioloģisko zemnieku saimniecību, lai saimniekošanas rezultāti nestu ienākumus.
Pasākuma dalībnieki devās uz Preiļiem, kur tika apmeklēta mākslas galerija “Nester Custom”. Tās dibinātāji ir Preiļu ģimene Aleksandrs un Alīna Nesteruki, kuri restaurē moto tehniku, kā arī pārvērš nelikvīdās rezerves daļas mākslas darbos. Nesteruku ģimene ir parādījusi, kā oriģināla ideja un mērķtiecība var nest peļņu un piesaistīt apmeklētājus no visas Latvijas. Nākamā vieta, kas tika apmeklēta, bija “Leļļu karaļvalsts”, kur dalībnieki iepazina ar rokām darināto leļļu kolekciju, ko vairāku gadu garumā ir veidojusi māksliniece Jeļena Mihailova jeb Vladlena. Muzejs ir slavens ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā mērogā, tāpēc Ukrainas civiliedzīvotāji guva vērtīgu pieredzi, kā internacionalizēt savu biznesu. Visiem bija iespēja ietērpties retro apģērbos, iepazīt ekspozīcijas un to autores darbu, izprast radošo industriju darbības pamatprincipus Latvijā un uzzināt par veidiem, kā izveidot veiksmīgu mazo biznesu.
Turpinājumā projekta dalībnieki apmeklēja Latgales keramiķa Polikarpa Čerņavska keramikas muzeju. Ukrainas civiliedzīvotāji keramiķa Raivo Andersona vadībā iepazina Latgales kultūrvēsturisko mantojumu un vērtības, aplūkojot keramikas izstrādājumus, to tapšanas procesu un tehniku, kā arī uzzināt par keramikas vēsturi ne tikai Latgalē, bet arī Latvijā.
Mājupceļā tika apmeklēts Aglonas Maizes muzejs. Kulinārās meistarklases laikā Ukrainas civiliedzīvotāji tika iepazītināti ar etnogrāfisku stāstījumu par rudzu maizes vēsturi. Maizes muzeja saimniece Vija Kudiņa stāstīja par maizes cepšanas procesu, ticējumiem un sakāmvārdiem par to, paražām un maizes tapšanas soļiem. Dalībnieki uzzināja par Latgales kulināro mantojumu, maizes cepšanas tradīcijām un ticējumiem, kuri ar to ir saistīti, iemācījās jaunu latgaliešu valodas leksiku. Katram pasākuma dalībniekam bija iespēja izveidot savu maizes kukulīti. Pusdienlaikā pasākuma dalībnieki nobaudīja Latgales gastronomiskā mantojuma ēdienus, fonā skanot latgaliešu tradicionālajai mūzikai.
Pēc pusdienām projekta dalībniekiem bija iespēja apskatīt Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baziliku, kas ir nozīmīgs katoļu reliģiskais centrs, kuru apmeklē ne tikai katoļticīgie no Latvijas, bet arī no ārvalstīm.
Pusceļā līdz Rīgai visiem bija iespēja piedalīties saldumu veidošanas meistarklasē SIA “Skrīveru saldumi” ražotnē. Pēc stāstījuma par uzņēmumu visi noskatījās filmu par ražošanas procesu, degustēja īpašos saldumus un paši ķērās pie saldumu radīšanas, darbojoties ar īrisa, marcipāna un konfektes “Gotiņa” masu.
Kopumā saliedēšanās pasākumā piedalījās 40 Ukrainas civiliedzīvotāji, 10 uzņemošās kopienas pārstāvji un 6 pedagogi. Projekta dalībnieki šo divu dienu laikā iepazina Latvijas un Latgales kultūrvēsturisko mantojumu, papildināja latviešu valodas zināšanas un formēja priekšstatu par Latvijas sabiedrības struktūru, procesiem un komunikācijas modeļiem un sadarbību starp Latvijas un Ukrainas iedzīvotājiem. Ukrainas civiliedzīvotāji atzina, ka dalība saliedēšanās pasākumos bija lieliska iespēja veicināt Ukrainas civiliedzīvotāju integrāciju Latvijas sabiedrībā, iepazīt latviešu kultūrvēsturiskās tradīcijas un vērtības, kā arī uzzināt par iespējām uzsākt mazo uzņēmējdarbību.
Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par projekta aktivitāšu saturu atbild Daugavpils Universitātes Mūžizglītības, kultūras un zinātnes komunikācijasbiedrība “Intelekta parks”.
